Līdzīgi kā ģimenes modelī, darba vidē, jebkurās citās attiecībās - pretenzijas un aizvainojumi veidojas no...

🇱🇻 tā, ka kaut kas nav saņemts, kaut kas gaidītais nav piepildīts, kaut kādas ilūzijas ir sagrautas. No cietēja (bērna) pozīcijas(viņi sliktie! valsts par mani nerūpējas! utt.)

🇱🇻 Kuras kaut kādā brīdī pēkšņi atbilstošā vidē kļūst par uzbrucēja lomu, jo ir sašutums, kāds nedara pa prātam (kā šitā var? kurš tad šitā taisa ceļus? visi zagļi!)

🇱🇻 vai glābēju, jo ir vēlme savu neizpausto, pāri plūstošo enerģiju kaut kā realizēt, taču nevis no spēka pozīcijas, bet metoties kaut ko izglābt no kaut kā (destruktīvs, tiesājošs patriotisms).

Esi dzirdējis par Karpmana trīsstūri? Ieguglē. Tev būs interesanti.
Lieku roku uz sirds - esmu pati izspēlējusies pa visām šīm lomām attieksmē pret valsti!

Latvijas svētku dienā apsēdies (es arī tā izdarīšu šodien), uzliec roku uz sirds un sajūti savu Radītāja (Pieaugušā cilvēka) daļu.

Kā TU RADI SAVU LATVIJU. Jā, varbūt to lielo nevari vēl samainīt, bet savu mazo - gan vari! Un pirms gribi rakstīt šeit komentāru, arī izvērtē - lai tas ir no Radītāja nevis glābēja/upura/varmākas pozīcijas. Patrenējies!